Vai OIK atlaides saņems visi, kam apsolīts? »

 Vai OIK atlaides saņems visi, kam apsolīts?

2015.g. 14. jūlijā Ministru Kabinets (MK) ir vienojies par atbalsta kritērijiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atlaidei, tomēr daudzi jautājumi paliek neatbildēti.

 Kāpēc OIK maksājumu atlaižu mehānisms tiek ieviests?

Eiropas Savienības “20-20-20” mērķis veicina apjomīgas investīcijas enerģijas ražošanā no atjaunojamiem  energoresursiem. Radušās izmaksas tiek pārliktas uz patērētāju pleciem, ieviešot  jaunus nodokļus un pienākumu shēmas, kas, savukārt, pasliktina ražošanas uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos. To apzinoties, daudzās ES dalībvalstīs tika ieviesti atbalsta mehānismi eksportspējīgiem ražošanas uzņēmumiem. 2014.g. 28. jūnijā Eiropas Komisija (EK) apstiprināja “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.-2020. gadam”, kas citu starpā nosaka vienotus principus visās ES dalībvalstīs par OIK atjaunojamās energoresursu komponentes (OIK AER) atlaides piešķiršanas kārtību.

Cik liela ir OIK maksājumu atlaide?

Latvijā OIK veido divas daļas – koģenerācijas komponente (16.71 EUR/MWh) un atjaunojamo energoresursu  komponente ( 10.08 EUR/MWh). OIK maksājumu atlaide ir piešķirama tikai par AER daļu.

Potenciāliem OIK AER atlaižu saņēmējiem ir noteiktas prasības par patēriņa apjomu vienā pieslēguma vietā: tās ir 10 gigavatstundas (GWh) gadā. Atlaide 85% apmērā no OIK AER maksājuma tiek piešķirta par apjomu, kas pārsniedz 10 GWh.

Prasība par patēriņa koncentrāciju vienā pieslēguma vietā būtiski samazina piešķiramās atlaides apjomu virknei lielu elektroenerģijas patērētāju Latvijā, kuru īpašumā ir vairākas ražotnes dažādos Latvijas nostūros. Jāmin arī, ka Ekonomikas Ministrijas (EM) noteikumu projektā minētais “pieslēguma vieta” termins ir juridiski neprecīzs un var tikt traktēts dažādi.

 Tabulā zemāk ir attēlots piemērs ar ražošanas uzņēmumu, kas patērē elektroenerģiju (A) divās  pieslēguma vietās un (B) vienā pieslēgumā vietā. Decentralizētā patēriņa gadījumā OIK atlaide ir divreiz zemāka.

A: Decentralizētā ražošana

B: Centralizētā ražošana

Ražotne 1

Ražotne 2

Kopā

Kopā

Elektroenerģijas patēriņš GWh/gadā

15

15

30

30

OIK maksājums šobrīd tūkst EUR/gadā

401.7

401.7

803.4

803.4

t.sk. OIK AER maksājums

tūkst EUR/gadā

151.2

151.2

302.4

302.4

Patēriņa, par kuru nepiešķir OIK atlaidi GWh/gadā

10

10

20

10

Patēriņš, par kuru piešķir OIK atlaidi GWh/gadā

5

5

10

20

OIK atlaide tūkst EUR/gadā

42.8

42.8

85.7

171.4

OIK maksājuma samazinājums %

10.7%

10.7%

10.7%

21.3%

Latvijā 10 lielāko rūpniecisko elektroenerģijas patērētāju vidū ir vairāki uzņēmumi, kuru ražošana ir izkliedēta un to patēriņš katrā pieslēguma vietā nesasniedz vai nedaudz pārsniedz 10 GWh/gadā slieksni. Līdzīgas problēmas var rasties arī mazākiem rūpnieciskiem patērētājiem, kas tehniski kvalificējas atlaižu saņemšanai.

 Jāmin, ka EK pamatnostādnes pieļauj noteikt OIK AER atlaides apjomu 85% apmērā no uzņēmuma kopējā OIK AER maksājuma par visu patērēto elektroenerģiju un vairākas ES valstis arī izmanto maksimālās atlaides piemērošanas iespējas saviem rūpnieciskiem patērētājiem.

 Grūtības kvalificēties OIK maksājumu atlaidei rādīsies lielākai daļai no pretendentu

Bez jau minētā pretendentam ir jāizpilda vesela virkne citu kritēriju.  Uzņēmuma  elektroenerģijas izmaksu intensitātei iepriekšējā kalendārajā gadā ir jāsasniedz 20% līmeni vai augstāk. Tik augsts elektroietilpības līmenis primāri ir raksturīgs uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ar zemu rentabilitāti (piem., derīgo izrakteņu ieguve un pirmapstrāde), darbojas krīzes skartajos tirgos ar izteiktām cenu dempinga pazīmēm, nav optimizējušas ražošanas izmaksas.

Savukārt, uzņēmumi, kas koncentrējas uz produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, rūpējas par ražošanas efektivitāti un rentabilitāti, saskarsies ar grūtībām. Šobrīd nav saprotams EM pamatojums tik augstam elektroietilpības līmenim, kā arī nav atrodamas atsauces EK pamatnostādnēs. Visticamāk daudzi pretendenti  būs ieinteresēti pārskatīt izdevumu pozīcijas, lai formāli sasniegtu kritērija noteikto slieksni.

 Vēl viens kritērijs ir ISO 50001:2012 “”Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi” sertifikāta esamība. Kopumā šis kritērijs ir vērtējams pozitīvi, jo veicina energoefektivitātes pasākumu ieviešanu, kas veicinās energoresursus un finanšu līdzekļu ietaupījumu. Latvijā ir vairākas kompānijas, kas jau šobrīd ievieš nepieciešamos procesus, lai saņemtu sertifikātu. Tomēr, ja uzņēmums līdz šīm nav veicis ar energoefektivitātes uzlabošanu saistītas darbības, ISO sertifikācijas ieviešana ilgs vidēji 6 līdz 12 mēnešus, radīs izmaksas vairāku tūkstošu eiro apmērā, un tādējādi var aizkavēt pretendenta pieteikšanos OIK atlaidēm.

 Papildus pretendentiem ir noteiktas prasības par finanšu darbības ilgtspēju– t.sk. nedrīkst būt maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process,  nodokļu parādi, ir jāievēro prasības par esošā pamatkapitāla pret parakstītā kapitāla attiecību, lieliem uzņēmumiem ir arī jāizpilda noteiktas prasības par parādsaistību pret pašu kapitāla bilances vērtības attiecību un procenta seguma attiecību; kā arī virkne citu nosacījumu. Šādā veidā tiks atbalstīti tikai darbaspējīgi uzņēmumi un valsts līdzekļi netiks izsaimniekoti.

 Lai gan pēc EM aplēsēm OIK AER maksājumu pretendentu skaits sasniedz 50-60 uzņēmumus, to faktiskais skaits visticamāk būs krietni zemāks- ap 10 pretendentiem vai mazāk. Daļa no uzņēmumiem nespēs izpildīt visus atlaižu saņemšanas kritērijus, savukārt, citiem atgūto līdzekļu apjoms nespēs segt visas izmaksas, kas ir jāiegulda sagatavošanās darbos, lai pieteiktos atlaidēm.

 Kad noteiktumi par OIK maksājumu atlaidi stāsies spēkā?

MK vienošanos par OIK atlaižu piešķiršanas kritērijiem sākot ar 2015. gada 2. pusgadu vēl nenozīmē, ka likumprojekts visdrīzākā laikā stāsies spēkā.  Šobrīd EM ir jāskaņo precizētais noteikumu projekts ar Eiropas Komisiju, kurai ir jāizvērtē tā atbilstība pamatnostādnēm. EK normatīvajos aktos nav atrunāts termiņš atzinuma sniegšanai, bet būtu jārēķinās ar 5-6 mēnešu periodu.

 EK pamatnostādnes nosaka, ka atbalsta saņēmēju atlase ir balstīta uz objektīviem, nediskriminējošiem un pārredzamiem kritērijiem un atbalsta piešķiršana notiek tādā pašā veidā visiem konkurentiem tajā pašā nozarē, ja tie atrodas līdzīgā faktiskā situācijā. Šobrīd pastāv bažas par to, vai EK neuzskatīs prasības par konkrēto patēriņu līmeni vienā pieslēguma vietā un tik augsto elektroietilpības slieksni par diskriminējošiem. Tāpat EK pamatnostādnes uzsver eksportspēju kā vienu no kritērijiem OIK AER atlaižu piešķiršanai, kas Latvijā gadījumā netiek ietverts.

 Lai gan OIK AER maksājuma atlaižu ieviešana ir vērtējama pozitīvi, pastāv liela iespēja, ka reālais OIK atlaižu saņēmēju skaits nepārsniegs 10 uzņēmumus, kā arī sistēma tiks ieviesta ar būtisku laika nobīdi. EM būtu jāvērtē iespēja pārskatīt kritērijus, lai netiktu diskriminēti tie, kas jau ir efektivizējuši savu darbību un decentralizējuši ražošanu, tādejādi nodrošinot darbavietas reģionos.

 Anna Rozīte

SIA “Prudentia Energy Markets” valdes locekle

  

quote_r
"PEM Consulting"- vadošais neatkarīgais energoresursu pārvaldes uzņēmums Baltijā!
quote_l